“Metīsim jokus pie malas. Kavēšana vienkārši nav pieņemama. Šo rūgto patiesību centieties sev atkārtot pēc iespējas biežāk. Ja jūs taisāties uz sarunātām vakariņām, konferenci vai arī vienkārši iedzert tasīti kafijas ar draugiem – nekādā gadījumā nekavējiet. Jūsu punktualitāte spēj daudz ko par jums pastāstīt.
Pat pati doma par kavēšanu rada manī riebumu. Tieši tik ļoti man nepatīk kavēt. Reizēm kas tāds notiek arī ar mani. Šādos brīžos man izsitas auksti sviedri un es sāku nervozēt. Jo vēlāk es ierodos, jo vairāk es sevi neieredzu.
Tā vien šķiet, ka esmu vienīgais cilvēks, kuru tas satrauc. Izskatās, ka lielākā daļa cilvēku uzskata, ka nebūt nav obligāti ielikt sevi kaut kādos laika rāmjos.
Manus uzskatus parasti pieņem kā pārāk striktus, bet manus secinājumus uzskata par nepamatotiem.
Ir iemesli, kādēļ mēs ieliekam sevi kaut kādos laika rāmjos. Tas palīdz saskaņot darbības, līdz minimumam samazināt laika un spēku patēriņu, palīdz sasniegt vēlamos rezultātus.
Jūs varat iedomāties, cik daudz darbi būs paspēti tikai tādēļ, ka viss ies plūstoši pa straumei?
Tas arī ir veids, kā tiek noteikta neefektivitāte.
To nav tik grūti iedomāties, ņemot vērā, ka man pagāšnedēļ bija sarunātas 13 (jā, es skaitu) tikšanās ar cilvēkiem, kuri vai nu neieradās, vai arī kavēja noteikto tikšanās laiku.
Tā vien šķiet, ka briest epidēmija. Savu kavēšanu parasti attaisno ar šādām frāzēm: “Tā ir mana vaina”, “Atvainojiet, tā mēdz gadīties” un “Jūs taču saprotat, cik grūti to ir izdarīt.” Parasti pretī tiek atbildēts “Viss kārtībā, nepārdzīvojiet!” Taču realitāte ir tāda, ka viss nebūt nav kārtībā. Lūk, kāpēc.
Tā ir necieņas izrādīšana. Atnākšana laikā – tā ir cieņa. Tas nozīmē, ka jūs cienāt otra cilvēka laiku un ieguldīto darbu. Ja jūs necienāt sanāksmes dalībniekus, tad kādēļ vispār dodaties uz šo sanāksmi?
Neuzmanība. Neplānota kavēšana liecina par to, ka jums ir vienkārši nospļauties par citu cilvēku vajadzībām un viņu grafiku. Jums vienkārši ir vienalga.
Kavēšana ar nodomu – tas demonstrē jūsu varenību pār otru cilvēku. Šādi jūs izrādat otram cilvēkam vai vairākiem cilvēkiem, ka esat “krutāki” par viņiem, turklāt savās savstarpējās attiecībās atrodaties līdera pozīcijā.
Tas ir neticami. Nē, tas nav domāts šī vārda labajā nozīmē. Kad jūs kavējat tikšanos vai vispār neierodaties uz to, jūsu autoritāte krasi samazinās. Ja jūs nevarat ierasties laikus uz tikšanos, kā jums vispār var uzticēt kaut ko svarīgāku?
Tas ir neizdevīgi. Pieņemsim, ka esat sarunājuši tikšanos piecatā. Nokavējis vien 10 minūtes, uz visiem saviem kompanjoniem būsiet iztērējuši 40 minūtes. Pieņemsim, ka jūsu uzņēmumā darbiniekam stundā maksā 200 dolārus. Tad sanāk, ka jūs esat iztērējuši 133 dolārus vējā.
Jūs parādāt to, ka neprotat organizēt savu laiku. Ja jūs nevarat sakārtot savu personīgo grafiku, kā jūs varēsiet organizēt citus savas dzīves procesus?
Pārmērīga aizņemtība. Mēs esam pieraduši domāt, ka tad, ja cilvēks ir nemitīgi aizņemts, tas nodarbojas ar kaut ko ļoti svarīgu. Visbiežāk tā nemaz nav. Pārbāzts personīgais grafiks liecina vien par to, ka jūs neprotat nostādīt prioritātes vai nemākat cilvēkiem teikt “nē”.
Jūs domājat tikai par sevi. Ļoti daudzi cilvēki domā tikai par sevi, tādēļ mēdz pēdējā brīdī ņemt un atcelt tikšanās. Joki pie malas! Tas tiešām izskatās ļoti stulbi.
Jums ir neveselīga pašvērtējuma izjūta. Ļoti daudzi cilvēki no sirds tic, ka viņi ir pasaules naba. Tas ļoti atgrūž citus cilvēkus.
Kā jau es teicu, arī es mēdzu reizēm kavēt. Tas parasti notiek kaut kādu ekstremālu situāciju vai neparedzamu apstākļu dēļ. Kad tā notiek, es parasti cenšos detalizēti paskaidrot iemeslu, kādēļ es nokavēju, pāris reizes atvainojos, cenšos pārliecināt cilvēku, ka es pret viņu attiecos ļoti nopietni un solu, ka tā vairs neatkārtosies.
Ievērot punktualitāti – tas nebūt nenozīmē ieviest stresu savās darba darīšanās. Patiesībā viss ir pavisam pretēji. Sarunātā tikšanās laika ievērošana padara dzīvi vieglāku un mierīgāku.
Ierasties piecas minūtes pirms tikšanās – nozīmē ierasties laikus. Ierasties tieši noteiktajā laikā – tā ir kavēšana. Un kavēšana nav pieņemama.”
Vai jūs piekrītat autora viedoklim? Un cik bieži jūs kavējat svarīgas tikšanās?