No trešās līdz devītai dienai
Šajā laikā dvēsele atrodas Paradīzē, lai uzzinātu par svēto un taisnīgo cilvēku dzīvi, kas šeit nokļuvuši pēc nāves. Šeit dvēsele aizmirst par savām bēdām, par uz zemes reiz bijušo dzīvi un savu ģimeni. Turpmākās sešas dienas dvēsele pavada Paradīzē. Devītajā dienā eņģeļi atkal ierodas pēc dvēseles, lai vestu to pie Dieva notiesāšanai. Devītajā dienā visi mirušā cilvēki lūdzas par šī cilvēka dvēseli, lai tā nokļūtu Paradīzē.
Viņi rīko atceres un lūgšanas pasākumus, kurā aicināti visi, kas vēlas pateikt par mirušo cilvēku ko labu un lūgt, lai dvēsele nokļūst Paradīzē. Tieši tādēļ devītajā dienā nekad nedrīkst sarīkot lielas sēras, vai, gluži pretēji, pat lielas dzīres. Svētām un labām domām ir jāpalīdz cilvēka dvēselei, stājoties Dieva priekšā, pēcāk nokļūt Paradīzē.
Četrdesmit dienas
Pēc tam, kad devītajā dienā dvēsele otro reizi stājusies Dieva priekšā, tā dodas kopā ar eņģeļiem uz elli, lai redzētu grēcinieku mokas, lai vēl vienu reizi pārdomātu savu grēko nožēlošanu un sāktu garo pārbaudījumu ceļu, kur viņam būs jāatbild par katru dzīves laikā veikto darbību.
Pēc tam četrdesmitajā dienā dvēselei atkal būs jādodas pie Dieva, lai tas spētu pieņemt lēmumu par to, kur dosies cilvēka dvēsele līdz pēdējam spriedumam, kas nolems katras dvēseles likteni. Tieši tādēļ četrdesmitajā dienā ir nepieciešams aizlūgt par mirušā cilvēka dvēseli, lai Dievs to aizsūtītu uz Paradīzi.
Lasi vēl: Lūgšana par visu jūsu dzimtu, lai to aizsargātu
Tādi ir pareizticīgo uzskati par aizsaules dzīvi. Šie datumi kristiešiem nes lielu vēsturisko un reliģisko nozīmi. Tieši tādēļ pirmās trīs dienas un visas četrdesmit dienas kopumā ir ļoti svarīgas, lai tuvinieki aizlūgtu par mirušā cilvēka dvēseli un palīdzētu tai nokļūt Paradīzē.