Vēl Padomju Savienības laikā mandarīni tika uzskatīti par neatņemama Jaunā gada sagaidīšanas atribūtiku. Pat mūsdienās mēs vairs neatzīmējam šos svētkus bez oranžā augļa. Uzzināsim, kādēļ mandarīni kļuvuši par vienu no jaunā gada galvenajām sastāvdaļām.
Mandarīns ir neliels, mūžzaļs citrusaugļu ģints koks vai krūms, no kuriem tiek iegūti visiem labi zināmie augļi, kas tiek saukti par mandarīniem. Šī koka augstums var būt no diviem līdz pat 7-9 metriem. Šī koka augļi nogatavojas salīdzinoši ilgi – apmēram pusgadu, taču vienā reizē no koka iespējams nolasīt vairākus simtus mandarīnu.
Pašlaik galvenie šī augļa piegādātāji pasaulei no tuvākā gala ir Gruzija un Abhāzija, bet no tālākām valstīm – Ekvadora, Ķīna, Maroka. Tieši no Ķīnas nācis mandarīna nosaukums, jo agrāk šajā vietā bagātus cilvēkus sauca par mandarīniem. Tas bija tādēļ, ka tolaik oranžos augļus varēja atļauties tikai bagātie cilvēki, augstākās sabiedrības klases, kuras arī sauca par mandarīniem.
Arī Ķīnā radās tradīcija Jauno gadu sagaidīt ar mandarīniem. Tas notika pirms vairāk nekā 1000 gadiem. Kad cilvēki uz svētkiem devās pie draugiem, viņi vienmēr līdzī ņēma pāris šos oranžos augļus, šādi vēlot mājas saimniekiem bagātību (ja jūs vēl nepiemirsāt, tad mandarīni tolaik bija ļoti dārgi), bet aizejot, viesiem tika doti divi madarīni ceļam. Šādā veidā veiksmīgas dzīves vēlējums bija savstarpējs. Starp citu, frāze “pāris mandarīnu” ir ļoti līdzīga citam ķīniešu vārdam – “zelts”.
Lasi vēl: Izlasiet šo un jūs vairs negribēsiet nemūžam krāpt savu partneri, ja arī tas jau ir kādreiz darīts
Šie citrusaugļi bija viens no retajiem gardumiem, kuru ap decembri PSRS laikos no Abhāzijas ieveda arī pie mums. Citi avoti liecina, ka Jaunais gads ar mandarīniem ticis asociēts jau kopš 1963. gada, kad uz Ļeņingradu atbrauca pilns auto ar šiem oranžajiem augļiem. Kopš tā laika mandarīni katru gadu ap decembri, kad tie bija nogatavojušies, tika vesti uz Padomju Savienības valstīm.
Jums iepatikās mūsu raksts? Tad noteikti dalieties arī ar citiem!