1. jūnijā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā norisinājās ārstu konference par aktualitātēm un problēmām B un C hepatīta diagnostikā un ārstēšanā, kurā piedalījās aptuveni 500 ārstu no dažādām ārstniecības iestādēm.
Pasaules Gastroenteroloģijas organizācija katru gadu izsludina tēmu, kurai nepieciešams pievērst pastiprinātu ārstu un sabiedrības uzmanību. Šogad tā ir – B un C vīrushepatīts, jo šīs bīstamās vīrusinfekcijas pasaulē skārušas jau aptuveni 500 miljonus cilvēku. Tāpēc 1. jūnijā Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā visas dienas garumā norisinājās B un C hepatīta diagnostikai un ārstēšanai veltīta ārstu konference „Vīrushepatīta pacienta ceļš mūža garumā”.
Konferences laikā par aktuālāko vīrushepatīta pacientu ārstēšanā runāja dažādu specialitāšu ārsti – gastroenterologi, infektologi, nefrologi, endokrinologi, ķirurgi, radiologi, kā arī citu specialitāšu ārsti, jo vīrushepatīti nelabvēlīgi ietekmē ne tikai aknas, bet arī citus iekšējos orgānus, piemēram, nieres, sirdi, asinsvadus un aizkuņģa dziedzeri.
„Latvijā joprojām ir ļoti daudz cilvēku, kuri dzīvo ar hronisku B vai C hepatītu. Par B hepatītu tiek runāts mazāk, taču tās abas ir bīstamas un potenciāli nāvējošas infekcijas, kas laika gaitā var izraisīt aknu cirozi un aknu vēzi. Ja attīstās aknu ciroze, vienīgais veids, kā to izārstēt, ir aknu transplantācija, taču šādos gadījumos viss ļoti bieži atduras pret vairākām problēmām: ierobežoto finansējumu, donora nepieciešamību un paša pacienta stāvokli,” stāsta Austrumu slimnīcas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas vadītājs asociētais profesors Aleksejs Derovs.
„Lielākā daļa no pacientiem, kuri visā pasaulē gaida rindā uz aknu transplantāciju, ir C hepatīta slimnieki,” stāsta Austrumu slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste profesore Ludmila Vīksna. „Ārkārtīgi priecīgs notikums medicīnā bija etioloģisku jeb pret ierosinātāju vērstu zāļu radīšana C hepatīta ārstēšanai, kas vairāk nekā 90% gadījumu pilnībā atbrīvo organismu no vīrusa. Ja ārstēšanu uzsāk novēloti, kad jau izveidojusies aknu ciroze, jaunās paaudzes medikamenti, atbrīvojot pacientu no vīrusa vai samazinot tā daudzumu organismā, pacientam ļauj veiksmīgāk sagaidīt aknu transplantāciju. Tāpēc C hepatīta ārstēšanu ir būtiski uzsākt savlaicīgi, neļaujot attīstīties nopietniem aknu bojājumiem.”
Latvijā pēdējos gados ir ievērojami uzlabojusies situācija B un C hepatīta pacientu ārstēšanā, tomēr joprojām ir daudz neatrisinātu jautājumu. „Ar katru gadu pieaug pacientu skaits, kuriem valsts nodrošina bezmaksas ārstēšanu ar efektīvajiem jaunās paaudzes medikamentiem, tomēr joprojām ir tūkstošiem pacientu, kuri ārstēšanu nesaņem. Tiek lēsts, ka Latvijā pašlaik varētu būt aptuveni 50 tūkstoši C hepatīta slimnieku, no kuriem daļa par inficēšanos nemaz nezina,” saka profesors Derovs.
C hepatīts izplatās ar inficētu asiņu starpniecību, un ar to var inficēties ikviens. Tas var notikt, veicot dažādas skaistumkopšanas procedūras, piemēram, manikīru, pedikīru, pīrsingu vai tetovēšanu, kā arī veicot dažādas manipulācijas medicīnas centros, ja instrumenti nav pienācīgi sterilizēti. Tāpat iespējama inficēšanās dzimumakta laikā.
Situācija ar B hepatītu Latvijā nav tik dramatiska, jo pret šo infekciju pieejama vakcīna, tomēr Latvijā joprojām ir liels skaits cilvēku, kuri kādu iemeslu dēļ nav vakcinējušies pret B hepatītu vai pat nav dzirdējuši par šādu iespēju. Inficēties ar B hepatītu ir vieglāk nekā ar C hepatītu, jo šo vīrusinfekciju var iegūt, ne tikai nonākot saskarē ar B hepatīta slimnieka asinīm, bet arī citiem ķermeņa šķidrumiem.
Latvijā diemžēl nav precīzas statistikas par B un C hepatīta skarto skaitu. Tiek lēsts, ka Latvijā ir aptuveni 50 tūkstoši ar C hepatītu inficētu cilvēku, bet ar B hepatītu inficēto skaits ir nedaudz mazāks.
Konferenci rīkoja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, slimnīcas Atbalsta fonds, Latvijas Infektologu un hepatologu asociācija un Latvijas Gastroenterologu asociācija.
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā, kas nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, kā arī veic zinātniski pētniecisko darbu, attīstīta inovācijas un īsteno pasākumus sabiedrības izglītošanai un veselības veicināšanai. Katru gadu Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāros ārstējas aptuveni 70 000 pacientu, dienas stacionārā vairāk nekā 20 000 pacientu, bet ambulatori Rīgas Austrumu slimnīcā veselības aprūpes pakalpojumus saņem vairāk nekā 300 000 pacientu. Rīgas Austrumu slimnīcas sastāvā darbojas pieci stacionāri: „Gaiļezers”, „Latvijas Onkoloģijas centrs”, „Biķernieki”, „Latvijas Infektoloģijas centrs” un „Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”.