Francijas obligāciju ienesīgums šonedēļ pirmo reizi kopš 2008. gada pārsniedza Spānijas obligāciju ienesīgumu, jo Eiropas otrā lielākā ekonomika cīnās ar parādu.
Pirmo reizi kopš 2008. gada finanšu krīzes Francijas 10 gadu obligāciju ienesīgums uz īsu brīdi nedaudz pārsniedza Spānijas ekvivalentu, ceturtdien sasniedzot 2,97%, liecina LSEG dati.
Spānijas obligācijas tradicionāli tiek uzskatītas par riskantāku ieguldījumu nekā Francijas obligācijas.
Pieaugošā prēmija par Francijas parāda vērtspapīru turēšanu, kas jau ir augstāka nekā Portugālei, liecina par investoru uzticības mazināšanos, jo Eiropas otrā lielākā ekonomika saskaras ar spiedienu iesniegt budžetu, kā arī ilgtermiņa risinājumus, lai novērstu pieaugošo parādu.
“Vēlēšanu rezultātu dēļ investori tagad pilnībā apzinās, ka Francijas fiskālo problēmu neizdosies būtiski risināt,” sacīja BCA Research Eiropas investīciju stratēģijas galvenais stratēģis Matjē Savari.
“Tāpēc tagad viņi nosaka Spānijas un Francijas instrumentu cenas, pamatojoties uz izaugsmes un fiskālajiem pamatrādītājiem, kas nozīmē, ka Francijas obligācijām ir salīdzināma riska prēmija ar Spānijas obligācijām.”
Premjerministra Mišela Barnjē jaunā valdība politisko nemieru apstākļos cīnās, lai aizpildītu plaisu budžetā, jo paredzams, ka valsts budžeta deficīts šogad pārsniegs 6% no IKP, kas ir līmenis, kāds nav pieredzēts kopš 1945. gada, izņemot 2008. gada finanšu krīzi, un 2020. gadu, kad plosījās covid pandēmija.
Investoru šaubas par to, vai Francija spēs iesniegt ES noteikto budžetu, vēl vairāk palielinājās, jo Francijas valdība pieprasa Eiropas Komisijai vairāk laika, lai iesniegtu savu plānu ES fiskālo noteikumu izpildei.
Francijai 2023. gadā bija grūtības noturēt savas finanses, uzrādot augstu deficītu 5,5 % apmērā no IKP. Eiropas Savienība pieprasa, lai līdz 2027. gadam tas tiktu samazināts līdz 3 %.
Premjerministrs Barnjē 1. oktobrī iesniegs parlamentam valdības budžetu.
Tikmēr Spānija uzrāda daudzsološas pazīmes, kas liecina par investoru uzticības palielināšanos, un Spānijas Banka nesen palielināja izaugsmes prognozi šim gadam par 0,5 % līdz 2,8 %. Tomēr valsts parāds jūlijā mēneša griezumā samazinājās.