Varbūt daži no mums negrib to atzīt, bet par nāvi mums nākas domāt, kamēr vēl esam dzīves plaukumā. Mēs šad tad iztēlojamies, kā tad tas būs – pasaule bez mums, kas mainīsies, kas paliks kā ir. Galu galā, kas notiks ar mūms piederīgajām mantām, mūsu dzīves laikā nospelnīto, mūsu mājdzīvniekiem?
Tad sākam domāt par pēdējām vēlmēm, ko gribam, lai mūsu tuvinieki, ģimene, draugi izdara mūsu labā. Varam to noformēt gan mutiskā vienošanās veidā, gan arī pavisam likumīgi rakstu veidā.
Kāds vīrietis noslēdza vienošanos ar savu sievu, ka savas dzīves laikā sapelnīto naudu viņš vēlas paņemt sev līdzi nomirstot, proti, viņš vēlas tikt apglabāts kopā ar visu viņa bagātību naudas izteiksmē. Seivas plāns gan nebija gluži tāds. Sievas izgājiens var jūs šokēt un izbrīnīt.
Sievas vīru var nosaukt nedaudz par mantkārīgu un pat skopu, reti kurš ģimens galva gribētu paņemt savu naudu līdzi, sievai neatstājot ne nieka. Bet sievas plāns bija vēl gudrāks un apdomātāks.
Pienāca vīrieša bēru diena. Viss noritēja kā plānots. Kad vīrieša līķis zārkā tika guldīts zemes klēpi, sieva steidzās pie zārka, ar izsaucieniem, lai tiek nedaudz pagaidīts.
Sievietes rokās bija ne pārāk liela izmēra kastīte. Sieva teica īsu runu, kuras laikā atzina, ka kastītē ir vīra iekrājumi . Kāds pat iedrošinājās pajautāta, vai tiešām tāda izmēra kastē viņa ietilpinājusi visu vīra iekrāto naudu. Sievas atbilde ir nedaudz komiska, viņa teica, ka jā, vīra bagātības ir kastē.
Bet kā viņa to ietilpinājusi tik mazā kastē? Patiesībā tas bijis pavisam vienkārši – visu vīra bagātību viņa pārskaitījusi uz sava konta, un tā darījuma čeks atrodas viņas rokās – mazajā kastē, kas turpmāk atdusēsies kopā ar viņas vīru.
Lasi vēl : Britnijas Spīrsas menedžeris paziņojis bēdīgus jaunumus par slaveno dziedātāju