Kristīgo reliģijā tiek uzskatīts, ka pēc cilvēka nāves viņa dvēselei jānoiet noteikts ceļš. Ir zināms, ka šādai dvēselei vissvarīgākās ir trešā, devītā un četrdesmitā diena. Šajās dienās radi un draugi piemin mirušo.
Reti kurš aizdomājas, kādēļ šīs dienas ir tik svarīgas mirušā cilvēka dvēselei, un kas īsti šajā laikā ar to notiek.
Sakarā ar lielo konfesiju skaitu un kristietībā esošajām tendencēm – katoļu, pareizticīgo, protestantu un citiem – ir dažādas interpretācijas par to, kādu ceļu mēro dvēsele pēc cilvēka nāves. Šajā rakstā mēs centīsimies jums atklāt, kāds ir dvēseles ceļš pēc pareizticīgo domām.
Lasi vēl: Vienīgā zodiaka zīme, kura var tevi ”nolikt pie vietas” tikai ar vienu vārdu
Pirmās trīs dienas
Pirmās divas dienas pēc nāves cilvēka dvēsele ir pilnīgi brīva, tā var atrasties blakus savam mirušajam ķermenim vai arī vietās, kur šis cilvēks dzīves laikā ir bijis laimīgs – pie saviem radiniekiem, tuviniekiem un mīļotajiem cilvēkiem. Tikai trešajā dienā, kuras laikā ir pieņemts veikt apbedīšanu un pirmās atceres, dvēseli sauc Dievs, lai tā stātos taisnīguma priekšā.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā