Un Tomēr… atgriežoties pie sāls!
Uzņēmuma “Latvijas valsts ceļi” pārstāvjinenoliedz, ka nātrija hlorīda jeb vārāmās sāls izmantošanai ir savi trūkumi, piemēram, tā veicina metāla rūsēšanu. Tomēr, kā viņš apgalvo, pret slīdēšanu lētāka un efektīvāka materiāla pašlaik neesot. Viņaprāt, ja tāds būtu, tad to sen jau izmantotu. Lūk, arī Lietuvā, Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes speciālisti esot secinājuši, ka vispieņemamākā ir tradicionālā nātrija un kalcija hlorīdu izmantošana.
Latvijā pret ceļu apledojumu gan mēdzot lietot dažādus paņēmienus. Ceļu brauktuves parasti kaisa ar mitro sāli, zemākās temperatūrās – ar smilts un sāls maisījumu. Tāpat vietām tos kaisa ar smilti vai sīkām šķembiņām. Mazāk nozīmīgus, ar grants segumu klātos ceļus apledojuma novēršanai piebrauktā sniegā ar greideri ievelk rievas.
Ceļu uzturēšanai Eiropā nav vienotu prasību, tomēr visās Eiropas valstīs apledojumu novērš ar tehnoloģijām, kas balstās uz hlorīdu izmantošanu.
Lasi arī: “Zebra” parāda, kā aprīkotas policijas netrafarētās automašīnas
Valsts autoceļu kaisīšanā izmanto nātrija hlorīdu jeb vārāmo sāli, kuru Latvijā ieved gan no Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan no Baltkrievijas un Ukrainas. Tūkstošiem tonnu sāls iepirkšanai katru gadu tiek tērēti miljoni…