Nākamajā nedēļā es novietoju sava brāļa auto tieši aiz savas parkošanās vietas, liedzot nelegālajam parkotājam jebkādu izbraukšanas iespēju. Tad es piezvanīju autostāvvietas īpašniekam un piereģistrēju sava brāļa automašīnu stāvvietā, lai nodrošinātu to, ka viņa mašīnu neviens neaiztiek. Es protams minēju, ka stāvvietā labu laiku atrodas sarkana automašīna Ford Fiesta Zetec, kas tur atrodas nelegāli. Uzņēmuma pārstāvis skaidroja, ka drīz vien šai automašīnai tiks piemērots sods.
Tiklīdz nākamajā dienā ierados darbā, ieraudzīju birojā ārkārtīgi sarkanu, sasvīdušu un aizkaitinātu vīrieti kliedzam uz autostāvvietu policistu, kas izrakstījis viņam soda kvīti par parkošanos neatļautā vietā. Vīrietis centās ieskaidrot policistam, ka viņš fiziski nevar izbraukt no stāvvietas, jo viņa transportlīdzeklim ir nobloķēts izbraucamais ceļš. Tas policistu neuztrauca un sarkanās mašīnas īpašniekam izrakstīja 100 Lielbritānijas mārciņu lielu sodu.
Man nācās valdīt smieklus, tomēr kaut kā es noturējos. Lai arī pārkāpējs jautāja visiem vai tiešām neviens nezina, kam pieder mana brāļa auto, visi kā viens atbildēja noraidoši. Diemžēl arī es nezināju, kam pieder mana brāļa mašīna.
Pārkāpēja auto palika iesprostots stāvvietā veselu mēnesi, kamēr mans brālis bija Kanādā. Tikmēr policijas darbinieks ieradās un uzlika sodu par neatļautu parkošanos sarkanā Ford vadītājam vismaz 18 reizes! Viņa sods šajā laika periodā sastādīja vairāk kā 2500 Lielbritānijas mārciņas. Lai pārmācītu vīrieti šo spēli spēlēja viss birojs – neviens nevēlējās nonākt tādā situācijā, kādā nonācu es. Atmaksa bija patīkama, tā teikt – dots pret dotu!”
Avots: boredpanda.com