Tā vietā, lai atbrīvotos no pieciem izglābtajiem suņiem, viņi iekļāva viņus grūtniecības fotogrāfijās, kā arī vietnē Facebook izskaidroja, kādēļ viņi nekad neatteiktos no saviem mīluļiem.
“Tā kā es strādāju dzīvnieku patversmē, zinu, ka viens no primārajiem iemesliem, kādēļ suņi uz turieni tiek vesti, ir grūtniecība. Kad esmu centusies pārliecināt šīs ģimenes, man tiek atmests atpakaļ, ka man pašai nav bērnu un es nevaru spriest par tādu situāciju,” saka Madapa.
Kad Madapa palika stāvoklī, viņas draugi, ģimene un pat ārsti teica, lai viņa atbrīvojas no suņiem. Tomēr Madapa saka, ka viņas spalvainie kompanjoni ir iemesls, kādēļ viņa tika galā ar savu sarežģīto grūtniecību.
”Pirmos sešus mēnešus es biju pielīmēta pie tualetes, pat nonācu slimnīcā, jo vēmu asinis. Manai grūtniecībai bija ļoti augsts riska faktors – varēja sākties priekšlaicīgas dzemdības, un es biju gluži vai piesieta pie savām mājām.”
”Es pat nevaru aprakstīt visas tās domas, kas raisījās manā galvā, bet es jums varu pateikt vienu – ne reizi neiedomājos: “hmm, man laikam būtu jāatsakās no maniem suņiem”.
”Suņi ir iemesls, kādēļ es vispār grūtniecības laikā spēju saglabāt veselo saprātu. Tajās dienās, ko pavadīju raudam, man klēpī vienmēr bija Djego mierinošā galva, kas teica, ka viss būs kārtībā.
Naktīs, ko pavadīju uz vannas istabas grīdas, Leo sastādīja man kompāniju, maigi dodot man savu ķepu un pārbaudot, vai ar mani viss ir kārtībā”.
Madapa saka, ka bērniņa gaidības neatņēma viņai esošo mīlestību pret suņiem. Tā vietā viņai suņi palīdzēja sagatavoties rūpēm par dēliņu Ajanu, kurš piedzima decembrī.
”Es nekad mūžā nespētu atteikties no dzīvniekiem, kuri mani mīl un uzticas ar to pašu nevainību un patiesumu kā mans dēls. Nespētu atteikties no ģimenes locekļa, lai tajā ievestu kādu citu. Nenodošu dzīvību, kas ir atkarīga no manis tikpat lielā mērā, cik mana dēla dzīvība. “
